Ķempju evanģēliski luteriskā baznīca

 

Ķempju baznīcas vēsture

Ķempju koka baznīca pirmoreiz minēta 1669. gadā, vēlāk 1789. gadā Siguldas draudzē kā Sv. Ignata kapela. Tā atradusies 2 km no Jaunķempju muižas, tuvu tagadējai baznīcai.

1841. gadā ar Jaunķempju muižas īpašnieku fon Ikskilu (von Uexküll) dzimtas palīdzību netālu no vecās baznīcas tika uzcelta jauna mūra baznīca.

1872. gada 10. maijā draudze palika bez baznīcas, to gandrīz līdz pamatiem noārdīja viesuļvētra. Deviņus gadus draudze dievkalpojumus noturēja muižas īpašnieka ierādītās telpās.

1882. gadā plašā Volfu dzimta, kam Jaunķempju muiža piederēja no 1856. gada, par saviem līdzekļiem lika celt jaunu mūra baznīcu ar 600 sēdvietām. Jaunā Ķempju jeb Incēnu baznīca tā paša gada 31. oktobrī tika iesvētīta.

Pēc Jaunķempju muižas īpašnieka Zigismunda Gotlība fon Volfa sievas Annas Mellinas nāves 1883. gadā baznīcas altārdaļas logos tika iebūvētas divas līdz šodienai saglabājušās krāšņas vitrāžasar Volfu un Mellinu dzimtas ģerboņiem. Abi baznīcas cēlāji apbedīti Jaunlaicenes muižas Volfu dzimtas kapos.

Neogotiskajā stilā celtā Ķempju mūra baznīca izceļas ar harmonisko būvapjomu, gaišu un plašu draudzes telpu. Smailkoka logus un durvis akcentē dekoratīvs sarkanu ķieģeļu ierāmējums. Torni balsta kāpienveidīgi kotrforsi.

 

Interjers

Kā vienots ansamblis neogotiskā stilā darināts altāris, kancele, kā arī ērģeļu prospekts baznīcas patrona un draudzes priekšnieka Ferdinanda fon Volfa laikā pēc 1882. gada. Altāra retablā- glezna "Augšāmcelšanās". Frīdriha Veisenborna (F. Weissenborn) būvētās ērģeles iesvētītas 1888. gada 9. oktobrī.

Baznīcas vienjoma draudzes telpu grezno Čikāgā dzīvojošo latviešu Ādolfa un Grietas Grabažu 2001. gada Ziemassvētkos dāvinātās Lietuvā izgatavotās lustras.

Baznīcas tornī dievkalpojumus iezvana 1937. gadā Liepājas drāšu fabrikā lietais zvans ar uzrakstu "Esmu liets Ķempu ev. lut. baznīcai. "Mūžīgi skanēs mana dziesma Dievam un atjaunotai Latvijai"".

Pēc 2. Pasaules kara padomju varas gados vietējās varas represiju dēļ draudze panīka. Baznīcā bija paredzēts ierīkot stalli. Pateicoties draudzes priekšnieka Arvīda Miķelsona pūlēm, tā tika nosargāta. Pēckara gados laika zobs un apkārtējie iedzīvotāji atstāja jūtamas pēdas baznīcas interjerā. Sapuva grīda, tika izpostītas ērģeles.

Pēc baznīcas atgūšanas 1990. gadā draudze sāka atjaunot baznīcas interjeru, daļēji arī ērģeles un ērģeļu prospektu. 2005. gadā tika atklātas pilnībā restaurētās F. Veisenborna darinātās ērģeles (restaurātors A. Melbārdis).

Pēdējos gados baznīcā ir izveidojusies tradīcija priecēt Ķempju un Līgatnes novada iedzīvotājus ar garīgās mūzikas koncertiem.

 

Ķempju baznīcas apmeklējums iespējams, tikai iepriekš piesakoties pa tālruni +371 64153298
www.kempji.lv

teksta autors: Vitolds Mašnovskis

paldies Ilzei Kūlei (Akmentiņai), Ķempju baznīcas ērģelniecei