Papīrfabrikas vadība darījusi visu, lai saviem darbiniekiem radītu labvēlīgus dzīves apstākļus. 20.gs. sākumā līgatniešu sociālais nodrošinājums bija viens no augstākajiem Eiropā. Papīrfabrikas darbiniekiem tika piešķirti atsevišķi dzīvokļi ar malkas apkuri. Par fabrikas piegādāto malku, ūdeni un elektrību nebija jāmaksā. Bija sava skola, slimnīca, dzemdību nams, ambulance un 1897. gadā uzceltais papīrfabrikas akciju sabiedrības nams (mūsdienās kultūras nams). Ja šo kompleksu iežogotu sētā, dzīve turpinātos, jo Līgatne līdz ar visaugstākās kvalitātes papīru ražoja arī enerģiju un pilnīgi sevi apgādāja. Strādnieku mājas, kas tika celtas 20 gs. sākumā papīrfabrikas darbiniekiem ir saglabājušās līdz mūsdienām un tiek apdzīvotas arī šodien, turklāt tās ir senākās baraka tipa celtnes Latvijā. Ēkas ir iekļautas kultūrvēsturisko mantojumu sarakstā. Bez strādnieku mājām Līgatnē veiksmīgi ir saglabājusies arī aptieka, skola, slimnīca (mūsdienās aprūpes centrs) un papīrfabrikas klubs (kultūras nams), kas pašreiz tiek atjaunots. Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs ir Eiropas mēroga unikāls strādnieku ciemata pilsētbūvniecības ansamblis.  

Līgatnes teritorijā atrodas 22 strādnieku dzīvojamās koka mājas, kas celtas 19.gs. 2.pusē.

Pirmās dzīvojamās mājas ir celtas Zaķusalā, Brīvības ielā no 1884. - 1886. gadam, kā arī Strautu ielā no 1885.-1900. gadam. Pēdējās koka mājas ir uzceltas līdz 1914.gadam. Ēkas projektējuši brāļi Meņģeļi, piedalījies arī Jānis Kampe.

19. gadsimta Līgatnes papīrfabrikas ciemats bijis viens no modernākajiem strādnieku ciematiem Eiropā, mūsdienās Līgatne ir vienīgā vieta, kur saglabājies šāda veida strādnieku ciemats.

Līgatnes papīrfabrika bija nodrošinājusi ar dzīvesvietu katru strādnieku ģimeni, katram strādājošajam bija dzīvoklis ar atsevišķu ieeju, 1 istabu, virtuvi un pieliekamo. Pie dzīvokļa bija puķu dārziņš, kam apkārt koka žogs, tālāk no mājas atradās sakņu dārziņš un kūtiņa lopiem.

Mājas galos atradās 2 vai 3 istabu dzīvokļi ar vannu. Šie dzīvokļi paredzēti zemākiem vadītājiem. Augšstāvos katrā mājas galā ir 2 plīts istabas, kurās dzīvoja neprecētie strādnieki. Kad apprecējās, tad papīrfabrikas vadība meklēja ģimenei dzīvokli pirmajā stāvā.

Līgatnes papīrfabrikas strādniekiem par dzīvokli nebija jāmaksā, arī visus remontus veica papīrfabrika. Dzīvokļos tika ievilka elektrība, par kuru nebija jāmaksā. Arī pa malku, kas paredzēta apkurei un ūdeni nebija jāmaksā.

Visas šīs bezmaksas privilēģijas līgatniešiem ir bijušas līdz 2. pasaules kara beigām.

Arī šobrīd šīs ēkas tiek apdzīvotas, lielākā daļa no Līgatnes pilsētā dzīvojošajiem dzīvo tieši strādnieku mājās.

Informāciju apkopoja Liene Bērziņa, Līgatnes Tūrisma Informācijas centra speciāliste.