Sākotnēji Līgatnes Papīrfbrika papīru ražoja pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās. No 1815. – 1816.gadam tiek uzceltas papīra dzirnavas, ko nosauc par „Handfabrik” jeb Anfabrika, kā arī smēdi un dzīvojamās mājas strādniekiem. Papīra dzirnavās nodarbināti tika 1 vācu meistars, 7 zeļļi un 1 strādnieks. Lai Hanfabriku varētu apgādāt ar ražošanai nepieciešamo ūdeni tiek uzcelts dambis un izveidotas slūžas uz Līgatnes upes. Tika izrakts arī pirmais kanāls, pa kuru pievadīja ūdeni. Kanāls atradās aptuveni 1km augšpus Handfabrikas, tas tika rakts pa Līgatnes upes kreiso krastu, pie Handfabrikas pāri Līgatnes upei bija izveidots koka pārvads.

Koka pārvads pie Hanfabrikas ap 1930. gadu

1827.gadā. Hanfabrikā strādnieku skaits palielinājies – tajā strādā 33 kaimiņu muižas dzimtcilvēki, 18 brīvie latviešu strādnieki un 11 krievu strādnieki. Rūpnīcā visu laiku ir nodarbināts viens vācu meistars.

Līdz 1871. gadam Papīru Handfabrikā ražoja ar rokām. Papīra masu šeit ražo līdz pat 2. pasaules karam. Pēc 2. pasaules kara Hānfabrikā ierīko kokzāģētavu, galdniecību un taras izgatavošanas iecirkni. Pašreiz rūpniecības darbi ir pārtraukti, ēkas ir daļēji nojauktas.

Hanfabrika 2010. gadā

Informāciju apkopoja Liene Bērziņa, Līgatnes Tūrisma Informācijas centra speciāliste.