Līgatnes kultūras nams celts 1897. gadā, ēku projektējis arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. To būvēja kā Saviesīgās biedrības namu Līgatnes papīrfabrikas strādnieku vajadzībām. Saviesīgās biedrības namā darbojās teātris, koris, deju kopas, orķestris, kā arī lasāmgalds (bibliotēka), savukārt ēkas pagrabstāvā atradās t.s. „bumbotava” jeb ķegļu spēles telpa (ķegļi - boulinga spēles priekštecis). Bumbotava, iespējams, bijusi pirmā „boulinga halle” Latvijā.

1944. gadā ēku sabombordēja. Fabrikas direktora vadībā līgatnieši klubu atjaunoja, un 1950. gada novembrī ēka tika atklāta pašreizējā izskatā.

Kopš kultūras nama atjaunošanas mazo zāli jeb foajē rotā 2 panno „Uguns un nakts” un „Pūt vējiņi” (katras gleznas izmērs ir 3m x 9m), gleznojis Rūdolfs Pīlādzis.

Ēkas interjers spilgti raksturo Latvijas 1950. gadu arhitektūras tieksmi radīt savu reģionālu nacionālo formu valodu. Tajā klasiskās arhitektūras uzbūves principi apvienoti ar latviskā ornamenta un dekoratīvās mākslas formu stilizāciju. Foajē zāles sienas detaļas un griesti rotāti ar latviskiem ornamentiem

Lielo zāli rotā kroņlukturi, tā pamatne veidota no ģipša, bet sveces, kas izvietotas lustrā veidotas no čaulīšu papīra.Kultūras nama interjera dekoratīvā apdare trīs telpās ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Līgatnē un kultūras namā uzņemti kadri filmai „Likteņa līdumnieki”.

Pašlaik kultūras namā darbojas Līgatnes novada dome, Līgatnes pilsētas bibliotēka, kā arī daudz un dažādi kolektīvi. 

Informāciju apkopoja Liene Bērziņa, Līgatnes Tūrisma Informācijas centra speciāliste