Līgatnē uzbūvēts tiltiņš "Vilhelms" ("Wilhelm") jeb "Vilhelmīne", kas ir pirmais no trīs jaunbūvējamiem tiltiem ES līdzfinansētā projekta "Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskās tūrisma takas izveide" projekta ietvaros.
19. gadsimta beigās, kad savu uzplaukumu piedzīvoja Līgatnes papīrfabrika, Līgatnē notika ievērojami celtniecības darbi. Šo darbu ietvaros tika uzbūvēti vairāki dekoratīvi tiltiņi, kam doti papīrfabrikas īpašnieku- Mencendorfu (Menzendorff) dzimtas pārstāvju vārdi. Vārds vai iniciāļi tikuši iestrādāti tiltiņu dekoratīvajās margās.
Divi no šiem tiltiņiem- "Vilhems" un "Eižens" ("Eugen"), ko projektējis papīrfabrikā strādājošais talantīgais inženieris Eižens Irmejs (Eugen Irmer) nu tiek atjaunoti.
Pirmajam kārta pienākusi "Vilhelmam", kas tā nodēvēts par godu Vilhelmam Mencendorfam, bet tautā iesaukts arī par "Vilhelmīni". Par šī otrā nosaukuma izcelsmi pastāv divas versijas. Viena vēsta, ka tiltiņu margās nolasāmi arī dzimtas vīriešu laulāto draudzeņu vārdi vai iniciāļi, bet otra - par krodzinieci vārdā Vilhelmīne.
tiltiņš "Vilhelms" ("Wilhelm") atgriežas Līgatnē 2011. gada februārī
Jaunais tilts ir nozīmīgs tūrisma takas funkcionalitātei. Tas kalpos gājējiem, šķērsojot Līgatnes upes kanālu, un vienlaicīgi būs nozīmīgs apskates objekts, kas papildinās stāstu par Līgatnes papīrfabrikas inženiertehniskajiem sasniegumiem 19.-20. gadsimtu mijā. "Vilhelms" ir dizaina klases tilts, kas veidots no koka un metāla konstrukcijām.
vēsturiskie tiltiņi "Wilhelm" un "Eugen" 1908. gadā
"Vilhelms" 2011. gadā
Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēstures tūrisma taku apmeklētajiem atklās šai pavasarī, bet līdz gada otrajai pusei ir paredzēts pabeigt visus plānotos darbus. Paredzēts izveidot divus maršrutus - "Līgatniešu dzīvesveids", kas ir stāsts par Līgatnes papīrfabriku un tās strādniekiem un "Līgatnes dabas loks" - maršruts, kurā apskatīt Līgatnes dabas pērles - Anfabrikas klintis, Lustūzi, Līgatnes 19 gadsimta inženieru sasniegumus - ūdensteces kanālu sistēmu ar mākslīgo ūdenskrātuvi un slūžu sistēmu, un atjaunotus vēsturiskos tiltiņus - "Vilhelmu" un "Eiženu" ("Eugen").
Projekta pirmajā kārtā tiks atjaunotas divas no piecām papīrfabrikas ciemata dzīvojamām zonām - "Skolaskalns" un "Rīgaskalns", kā arī veikta vairāku infrastruktūras objektu rekonstrukcija un būvniecība, tai skaitā - uzbūvēts gājēju tilts pie papīrfabrikas, atjaunoti gājēju celiņi, izveidotas velosipēdu un autostāvvietas, un citi.
Projekta sagatavošanas darbs ilga trīs gadus. Sākumā bija ideja par nepieciešamību unikālo Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturisko centru, kas ir vienīgais šāda veida industriālās apbūves koka ēku komplekss Eiropā, padarīt par tīkamu dzīvesvietu iedzīvotājiem un saistošu apskates objektu tūristiem. Tika piesaistīti ieinteresēti arhitekti un, sadarbībā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, tika uzsākts darbs pie "Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskā centra izpētes un attīstības koncepcijas". Salīdzinoši īsā laikā lika pamatus šī brīža projektam Līgatnē. Koncepcijas izstrādes procesu vadīja arhitekte, bijusī līgatniete Ināra Kārkliņa, un viņas uzņēmums - Arhitektu birojs "Forma". Koncepciju zinātniski pamatoja Karklins design Studio (Bostona, ASV), pielietojot patentētu pētniecības modeli un ņemot par piemēru realizētus projektus Amerikā, Anglijā un Somijā. Būtisks un neatsverams ir esošo un bijušo līgatniešu ieguldījums, kas nežēlo vēsturiskos fotodokumentus un atmiņu stāstus. Koncepcija izpelnījusies augstu novērtējumu Latvijas kultūrvēsturnieku aprindās.
Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs ir Valsts nozīmes aizsargājams pilsētbūvniecības piemineklis. Tas veidojies un attīstījies kopsolī ar Līgatnes papīrfabriku un 20. gadsimta sākumā bijis viens no modernākajiem strādnieku ciematiem Eiropā ar hierarhizētu dzīvojamo modeli un visaugstākajiem sociālajiem standartiem.
foto no tiltiņa būvēšanas darbiem
