Šogad pirmo reizi Vides zinātniskā institūta BIOR uzdevumā lašu un taimiņu vaislinieku ieguve paredzēta Gaujā pie Līgatnes. Kā pastāstīja Kārļu un Braslas zivjaudzētavu direktors Jānis Balodis, vaislinieki tiks zvejoti šo zivjaudzētavu vajadzībām, lai turpmāk zivju mazuļus atgrieztu Gaujā. Kopumā plānots iegūt 50 litrus lašu ikru un 30 -  taimiņu. Darbus nodrošinās SIA “PriedmalasT”.

Pēc J. Baloža teiktā, zveja Gaujā pie Līgatnes, augšpus Spriņģu iežiem izvēlēta, jo iepriekšējos gados vaislinieku ieguvei bijis salīdzinoši slikts rezultāts. Tas skaidrojams ar to, ka Gaujas lejtecē, pie Carnikavas ir lielas straumes un rudens periodā vaislinieku ieguve bieži nav iespējama vai tā ir mazrezultatīva. Zvejas vieta virs Spriņģu iežiem izvēlēta tāpēc, ka šeit Gaujā straujas plūsmas tece robežojas ar atstraumi un lēnumu.

Sākotnēji nozvejotie vaislinieki tiks pārvietoti uz zivjaudzētavām, kur speciālos baseinos tās sagaidīs dzimumbriedumu. Vēlāk ķertās zivis, kas jau būs sasniegušas dabīgo dzimumgatavību tiks slauktas uz vietas un atlaistas upē.

Kā vēl viens pozitīvs radītājs no vaislinieku ieguves Gaujā pie Līgatnes ir apstāklis, ka zivis jau veikušas būtisku migrācijas ceļu uz upes augšteci. Tas nozīmē, ka šīs jau ir “Gaujas zivis”, un līdz ar to iegūtie zivju mazuļi, kas tiks izlaisti Gaujā pēc četriem pieciem gadiem ar daudz lielāku varbūtību šai pašā upē atgriezīsies uz nārstu.

Lašveidīgo vaislinieku ieguve un to mākslīgā atražošana ir valsts programma. Ik gadus Gaujā un tās baseina upēs tiek ielaisti ap 100 000 lašu mazuļi un 200 000 taimiņu smolti, un 50 000 strauta foreļu mazuļi. Pēdējos gados, lai nodrošinātu plašāku zivju migrāciju, aizvien vairāk mazuļus izlaiž Gaujas augštecē ap Gaujienu un Virešiem.

Vaislinieks - dzimumnobrieduma vecumu sasniegusi zivs, kas izmantojama atražošanai.