Līdz pat šim brīdim Eiropas Savienības Kopējās zivsaimniecības politikai (KZP) nav izdevies īstenot saprātīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecību. 72% ES zivju krājumu ir pārzvejoti un zvejniecības nozares ekonomiskais stāvoklis ir kritisks. Rezultātā, Eiropa ir atkarīga no ārvalstu jūras produktu importa, kas veicina arī citu pasaules jūru zivju krājumu izsmelšanu.

“Patērētājiem ir iespēja aizsargāt savvaļas zivju krājumus, kā arī veicināt labu zivju audzēšanas praksi, izdarot izvēli iepērkoties –Zivju gidā sniegtā informācija palīdz izdarīt šo izvēli,” stāsta Pasaules Dabas Fonda direktors Uģis Rotbergs.

“Eiropā arvien vairāk patērētāji pieprasa zivis un jūras produktus, kas iegūti atbildīgi, saglabājot krājumu iespēju atjaunoties un, izmantojot videi draudzīgas zvejas metodes. Arī uzņēmumu, kas savu labo praksi apstiprina, iegūstot atbilstošu sertifikātu, paliek arvien vairāk,” norāda Rotbergs.

Latvijā zivis un jūras produkti, kas marķēti ar atbilstošiem sertifikātiem – piemēram, MSC (Jūras Uzraudzības padomes sertifikāts) – patērētajiem praktiski nav pieejami. Lai atvieglotu izvēli tiem, kuri vēlas ikdienā lietot zvejas produktus, kas iegūti atbildīgi, Pasaules Dabas Fonds izdevis Zivju gidu. Tajā, lai norādītu vai jūras produktu ir ieteicams lietot uzturā, izmantotas trīs krāsas. Zaļā krāsa nozīmē „laba izvēle – izbaudi maltīti”, dzeltenā – „apdomā pirms izvēlies”, bet sarkanā – „labāk neizvēlies”. Pasaules Dabas FondaZivju gida ieteikumi izveidoti pamatojoties uz zivju krājumu novērtējumu, piezvejas apjomiem, kā arī ietekmi uz apkārtējo ekosistēmu.

Piemēram, menca, kuras zivju krājumi pēdējos gados sasnieguši zemākos rādītājus, pašlaik tiek uzskatīta par labu izvēli. Baltijas jūras austrumu daļā sastopamās mencas, Zivju gidā iekļautas zaļajā ailē, kas norāda, ka mencu krājumi ir labā stāvoklī. Taču, Baltijas jūras rietumu daļā esošie mencu krājumi vēl joprojām ir zemi, tādēļ ne īpaši ieteicami (dzeltenā aile). Citas iecienītas Baltijas jūras zivis kā reņģes un Jūras zeltplekstes arī iekļautas PDF Zivju gida dzeltenajā ailē, kamēr plekstes un brētliņas iekļautas zaļajā ailē – laba izvēle maltītei!

Kā alternatīva savvaļā pārzvejotajām zivīm, ir zivis no zivaudzētavām (akvakultūrām). Bet pašlaik akvakultūras nav īstais risinājums pārzvejas problēmas risināšanai. Daudzas sugas, kas audzētas akvakultūrās, iekļautas Zivju gida dzeltenajā ailē, jo akvakultūras vēl joprojām ir atkarīgas no savvaļā noķertajām zivīm, kuras tiek izmantotas kā barība zivīm, jo audzētajām zivīm jāsasniedz noteikts, tirgum atbilstošs, lielums.

Arī citās valstīsi apkārt Baltijas jūrai – Dānijā, Vācijā un Zviedrijā – nākusi klajā jauna, populārā Zivju gida versija. Drīzumā līdzīgs Zivju gids tiks izdots arī Somijā un Lietuvā. Skandināvijas valstīs, kur šāds palīgs patērētājam jau ir pieejams vairākus gadus, pierādījies, ka patērētāju pozitīvā attieksme ir devusi rezultātus. Zivju gids pirmo reizi tika izdots 2002. gadā un šobrīd redzama zivju krājumu atjaunošanās, kā arī daudz plašāks sertificēto produktu klāsts veikalos un restorānos.

Pasaules Dabas Fonda darbu Baltijas jūras saglabāšanā, kā arī Zivju gida izdošanu Latvijā atbalsta Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā.

Zivju gidu pieejams arī vairākās kafejnīcās / veikalos Rīgā – Ekovirtuvē, Dabas Dobē, Eko PAUZĒ, un citur.

Lejupielādē šeit!

avots: www.pdf.lv/

Sarunu ar Pasaules Dabas Fonda direktoru Uģi Rotbergu LR1 par zivju resursu pārzveju un zivju piesārņojumu noklausies šeit: ier-w.latvijasradio.lv/pppy