Cēsu Jaunā pils pēc rekonstrukcijas darbu veikšanas otrās kārtas ieguvusi vēl vienu izmantojamu stāvu.
Lai arī no pils ārpuses nekas nav mainījies, tagad lielajā ēkā triju vietā ir četri pilnībā izmantojami stāvi un torņa daļā arī pagrabs. Jauna dzīve no šī gada sāksies pils plašajos bēniņos, kuros agrāk galvenokārt saimniekoja baloži, bet tagad izveidota iespaidīga zāle.
Pils rekonstrukcijas darbu pasūtītāji - Cēsu novada pašvaldība un rekonstrukcijas darbu veicēji "Skonto būve" vakar parakstīja darbu pieņemšanas - nodošanas aktu, un ēkas divus augšējos stāvus nu varēs apsaimniekot, atvērt apmeklētājiem.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders vakar atzina, ka šis bijis nozīmīgs mirklis Cēsīs, jo katras jaunas būves nodošana lietošanā ir kaut kā jauna sākums: "Pils ēka Cēsīs ir īpaša, jo tā ir viena no mūsu pilsētas simboliem. Patīkami, ka rekonstrukcijas darbus "Skonto būvē" vadījuši cēsnieki – Modris Seļakovs - atbildīgais būvdarbu vadītājs, Raimonds Breide viņa palīgs. Domāju, arī viņiem darbs Cēsīs bija kā īpašs notikums, kas lika padarīt vēl vairāk un labāk, nekā paredzēts. Pārliecinājos, ka strādāts perfekti, kā jau tas kompānijai ar lielu pieredzi un iespējām pieklājas."
Rekonstrukcijas laikā pils trešajā stāvā izbūvēta un labiekārtota konferenču zāle, tā aprīkota ar nepieciešamajām apskaņošanas un tulkošanas sistēmām. Gadu desmitos neizmantotajos bēniņos izveidotajā modernajā telpā nu varēs rīkot izstādes, tā kalpos arī kā reprezentāciju telpa. Bēniņu stāvs ir īpašs ar to, ka rekonstrukcijas gaitā saglabātas vēsturiskās koka konstrukcijas. Tās tagad lieliski papildina telpu, piešķirot tai īpašu noskaņu.
Saglabājot pils autentisko veidolu, piebūvēti inženiertīkli, dzesēšanas un ventilācijas sistēma, kas ēkā nodrošina mūsdienu prasībām atbilstošus klimata apstākļus. Darbs paveikts, veiksmīgi sadarbojoties būvuzņēmumam "Skonto būve" ar projekta autoriem – uzņēmumu "A.I.G." – un objekta dizaineru – seno pils ēku ekspertu un zinātņu maģistru Daini Bruģi.
"Skonto būves" viceprezidents Ivars Millers vakar atzina, ka bijis gandarījums par doto iespēju strādāt šajā objektā: "Nekad neesam uzskatījuši, ka Latvija ir tikai Rīga. Cēsis ir nozīmīga vieta ikvienam latvietim, tāpēc šeit strādāt bija goda lieta. Vislabākos vārdus varu sacīt par Cēsu pašvaldību un cilvēkiem, kuri apsaimnieko šo ēku. Tādu pietāti pret senatni, pret senām vērtībām citos objektos nebijām jutuši."
Raimonds Breide neslēpa, ka rekonstrukcijas gaitā bieži nācies meklēt risinājumus neplānotās situācijās: "Risinājumi nenāca viegli un ātri. Prātīgi un lēnām visu nepieciešamo varējām izdarīt. Manuprāt, rezultāts izdevies labs. Tagad to laiks novērtēt cēsniekiem."
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vadītāja Dace Tabūne par "Skonto būves" darbiniekiem sacīja tikai labus vārtus: "Viņus darbā vadīja augsta profesionālā ieinteresētība un liela izpratne par kultūrvēsturisko objektu. Viņi uzklausīja mūsu priekšlikumus, bet vēl lielāks paldies par brīžiem, kad vērsās pie mums ar savu redzējumu par kādu rekonstrukcijā nepieciešamu, vērtīgu risinājumu. Visu laiku bija jūtams, ka Modris Seļakovs šajā objektā strādā ar visu sirdi, tāpēc ir tik brīnišķīgs rezultāts."
Cēsu Kultūras un tūrisma centra direktore Jolanta Sausiņa piebilda, ka darbi tiešām veikti pēc labākās sirdsapziņas, par to liecina rekonstruētajās telpās jūtamā pozitīvā aura. Pils apsaimniekotāji jau tagad uzklausot vēlēšanos pils augšstāvu zālēs rīkot seminārus un izstādes. "Aktīvi domājam, kā atjaunotās telpas ieies sabiedriskās dzīves apritē. Šo procesu sākām vienlaicīgi ar celtniecības darbiem, plānojām telpu izmantošanu. Kopā esam pāršķīruši jaunu pils vēstures lappusi. Cerams, neviens no nākamajiem gadsimtiem to nespēs izdzēst," vēlējās J. Sausiņa.
Šī vēlme sasaucas ar "Skonto būves" projektu vadītāja M. Seļakova ierakstu Cēsu Jaunās pils Goda grāmatā: "Grāfa Zīversa mantojuma rekonstrukciju un restaurāciju esam veikuši pēc labākās sirdsapziņas un novēlam, lai pils kalpotu paaudžu paaudzēs, veicot atkārtotu restaurāciju pēc 100 gadiem!"
Līdz ar to noslēgusies viena no sadaļām vērienīgā projektā "Cēsu pils kompleksa revitalizācija tūrisma attīstībai", kura īstenošanai Cēsu pašvaldība no Eiropas fondiem saņēmusi 2,8 miljonus latu. Jaunās pils trešā un ceturtā stāva rekonstrukcija izmaksāja 520 tūkstošus latu. Pils otrajā stāvā turpināsies restaurācijas darbi, atklājot unikālus sienu gleznojumus, bet projekta trešā sadaļa - Cēsu muzeja pastāvīgās ekspozīcijas ierīkošana pils daudzajās telpās, trešā un jumta stāva telpu aprīkošana. Iecerēts, ka Jaunā pils apmeklētājiem pilnībā būs atvērta pēc gada.
avots: www.tvnet.lv/zinas/regionos/362634-cesu_pili_atklaj_vel_vienu_stavu
