Raksts tapis 10.11.2021.

Sveiki! Esmu Līgatnes tūrisma informācijas centra klientu konsultante Sintija Vanaga un iepazīstināšu jūs ar Līgatnes takām, kur lieliski pavadīt laiku!

Pastaigu maršruts tiem, kam patīk būt pie dabas: mežā, upes malā un svaigā gaisā. Taka izvedīs jūs gar Līgatnes upi no viesnīcas “Zaļais Lācis” līdz ietekai Gaujā. Galvenais, lai kājās ir pārgājiena apavi un esat gatavi kāpt augšup un lejup pa dažiem kalniem. Auto var atstāt pilsētas centrā, pie viesnīcas, Gaujas ielas malā vai pie pārceltuves.

Maršruta sākums ir viesnīca “Zaļais Lācis”.  Aiz stāvlaukuma iet ceļš lejā, turieties pa kreisi.

Izskatās kā oāzē. Siltajā sezonā varat pārnakšņot ne tikai viesnīcā, bet arī uzbūvēt telti, sarīkot pikniku un apskatīt mini Zoo ar dažādiem lauku sētas dzīvniekiem. Laiku pa laikam te tiek rīkoti arī koncerti. Bet iesim tālāk, turieties pa kreisi.

Taciņas malā var redzēt divas šķietami mazas alas.

Ja dodas pastaigā no rīta, tad alā pat iespīd saulīte. Šorīt laukā bija -3 grādi, taču alā bija tik patīkami silts. Ne par velti vietējie iedzīvotāji glabāja smilšakmens pagrabalās ievārījumus, marinētos gurķīšus, kartupeļus un citas dārza veltes.

Turpinot ceļu nokļūstam pie metāla durvīm, kas slejas priekšā garākajam alu gaņģim - Beiverkai. Par Beiverku sauca Līgatnes papīrfabrikas palīgtelpas, kur uzstādīja 3.papīrmašīnu. Pagrabi Beiverkas kalnā (Remdenkalnā) sākti rakt pēc piecu dzīvojamo ēku būvniecības tagadējā Gaujas ielā no 1895. – 1898.gadam.  Beiverkas ejas garums ir 58,7m, ieskaitot pēdējo pagrabu. Cara laikā šajās alās esot glabāts gatavais papīrs, kam bija svarīgi uzturēt mitrumu. Siltajā sezonā šeit iespējams atnākt gida pavadībā Līgatnes tūrisma informācijas centra rīkotajās alu un iežu ekskursijās.

Nokāpjot lejā no kalna, nokļūsiet uz lielas takas, pa kuru kādreiz papīrfabrikas strādnieki devās uz darbu. Var jau sadzirdēt Līgatnes upes čalas, kas aicina doties no lielās takas pa labi un sekot upes tecējumam. Droši dodieties nost no celiņa pa labi tuvāk upei un skatieties kādus līkločus tā met. Esat nokļuvuši uz pussaliņas, kad upe dzirdama un redzama abās pusēs. Iespējams, prasmīgs fotogrāfs mācēs ietrāpīt kadrā šo neparasto vietu. Klusie staigātāji varētu pamanīt arī vāveres.

Staigājot klintīm pa augšu, turieties uz taciņas un neejiet pārāk tuvu tās malai, bet izbaudiet skaistumu drošā attālumā. Gaujas Nacionālā parka vērtība ir smilšakmens ieži, ko Līgatnes upītes krastā var vērot vēl un vēl.

Gadu laikā upe izskalo iežus un maina gan savu tecējumu, gan ainavu visapkārt. Jau vairākus gadus Līgatne te izvēlas iet taisnāku ceļu nevis tieši gar klinti, kas dod iespēju ar sausām kājām pieiet tai pavisam tuvu klāt.

Turpinām ceļu gar upi līdz vietai, kur mežā izskalots grāvītis. Tad gan laiks doties uz lielo taciņu pa kreisi, kas mūs aizvedīs līdz avotiņam. Joprojām vietējie iedzīvotāji šeit nāk pēc dzeramā ūdens un tu arī vari papildināt savus dzērienu krājumus.

Ejot uz priekšu esam nokļuvuši pie dārziņiem, kur siltajā laikā līgatnieši rosās, lai pašu spēkiem izaudzētu dārzeņus, augļus un ziedus.

Pie dārziem izvēlies taciņu pa kreisi, kas ved lejā pie upes.

Līgatnē pavisam ir 333 pagrabalas. Te pie taciņas gar upi redzēsi daudzas no tām gandrīz ik uz soļa. Pārsteidzoši kā pagrabi iznirst cits pēc cita aiz katra meža ieloka vai upes līkuma. Tie sākti rakt pēc 1952.gada, kad Gaujasmalā uzbūvētas pirmās daudzstāvu dzīvojamās ēkas. Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Tāpat bija arī ar pagrabiem. Tiem, kuru mājas uzbūvēja pirmās, bija pagrabi labi pieejamās vietās, vēlāk – neērtākās vietās. Bet tiem, kuru māju uzcēla pēc Gaujas Nacionālā parka dibināšanas 1973.gadā, nācās iztikt bez pagraba vai likt lietā prātu un viltu.

Kad tuvosimies tiltiņam pār Līgatnes upi, pavērsies vēl kāda apburoša klints. Cik Līgatnē to ir daudz! Taka pār tiltu ved uz Līgatnes rehabilitācijas centru. Tur šoreiz nedosimies, bet iesim augšā līdz Gaujasmalai un tad pa auto ceļu līdz pat Līgatnes ietekai Gaujā. Šajā posmā tieši gar upi ir brikšņi, tāpēc izvēlējos iestaigāto taku.

Nu lūk, esam sasnieguši Līgatnes ieteku Gaujā! Lai nav jāiet atpakaļ pa to pašu maršrutu, aiziesim vēl līdz pārceltuvei.

Turpinot ceļu, labajā malā varam redzēt kempingu “Makars”, kur pārnakšņot siltākā laikā un iespējams arī iznomāt laivas, SUP dēļus braucieniem pa Gauju.

Tieši blakus “Makaram” ir Tautas zvejniecības aroda muzejs. Ekspozīcijās apskatāmi senie zivju ķeršanas rīki un sajūtamas vēl ūdens zāļu smaržas. Savukārt gids jums pastāstīs, kā zvejoja mūsu senči un kā to dara šodien. Iespējams arī aplūkot īpašus maluzvejniecības rīkus, ko taisījuši Līgatnes papīrfabrikas strādnieki. Ekskursiju muzejā iespējams pieteikt Līgatnes tūrisma informācijas centrā.

Ceļa galā ir Līgatnes pārceltuve, kas var jūs aizvest otrpus Gaujai uz Straupi. Pārceltuve strādā katru dienu 8:00 – 18:00. Lai nokļūtu atpakaļ līdz viesnīcai, kur bija mūsu sākumpunkts, no pārceltuves ceļa iesim taisni pāri pļavai un kāpsim Gaujasmalas kalnā.

Gaujasmalas ēkas, kur Padomju gados tika piešķirti dzīvokļi papīrfabrikas darbiniekiem. Turpiniet ceļu pa Gaujas ielu un nokļūsiet līdz “Zaļajam Lācim”. Nesteidzīgā gaitā pastaiga gar Līgatnes upi un atpakaļ man aizņēma aptuveni divas stundas. Kopā noieti 5 km. Padoms tiem, kas vēlas pa ceļam siltus dzērienus. Ja paņem līdzi termosu, pārbaudi, vai ieliki arī termosa krūzīti!