Klintis, alas un pagrabi Līgatnes pilsētā

Lustūzis

              

Anfabrikas klintis un pagrabi


Ķiberkalna pagrabi

 

Papīrfabrikas alas

Rīgaskalna pagrabi

Remdenkalna alas
     

 

Līgatnē un tās apkārtnē ir ievērojams skaits smilšakmens atsegumu, ko saucam par klintīm un iežiem. Iespējams, ka šeit ir lielākā smilšakmens iežu koncentrācija Latvijā, ko Līgatnes un apkārtnes iedzīvotāji, daudzu gadu garumā, praktiski un veiksmīgi izmantojuši sadzīves un rūpnieciskām vajadzībām veidojot alu sistēmas un pagrabus.

Vairāki ieži - Lustūzis, Anfabrikas klintis un Spriņģu ieži ir Valsts nozīmes aizsargājami dabas objekti. Bet Līgatnē un tās apkārtnē ir vairāki desmiti klinšu un iežu, un visu šo dabas pērļu vērtība ir ne mazāk nozīmīga, jo kā gan lai nepiemin Gūdu klintis, Ķūķu klintis, Zvārtes iezi un citus...

Pavisam interesanti atklājumi saistās ar klintīs esošajām alām un pagrabiem. Uzreiz ir jāpiemin, ka tas nav padomju gadu posts, bet tradīcijai izmantot dabas sniegtās priekšrocības Līgatnē ir daudz senāka vēsture. Lūk, ko par to raksts Aivars Balodis - Līgatnes vēstures pētnieks:

"Ikviens sevi cienošs līgatnietis domā, ka par Līgatnes pagrabiem viss ir vairāk kā skaidrs. Šeit ir runa par smilšakmens iežos izcirstajiem pagrabiem. Sārtie, zeltainie un pelēkie smilšakmens ieži veidojušies pirms 350 - 370 miljoniem gadu. Tie veidojušies ūdens straumēm sanesot smilšainas, putekļainas un mālainas iežu daļiņas, kas nogulsnējās, sablīvējās un sacementējoties veidoja tagad redzamos smilšakmeņus un dolomītus jeb nogulumiežus. Arī es, lai ne pie visiem bijis klāt, zināju kur atrodas un meklējami Līgatnes pagrabi un speciāli par tiem nebiju interesējies līdz ievēroju, ka alu pētnieki un viņu iespaidā citi, izslavētajai Remdenkalna Lielajai ejai uzdod atšķirīgus datus. Tamdēļ arī „bruņojušies” ar nepieciešamo ekipējumu, un, pats par sevi saprotams, pacietību un latviešu zemnieka sīkstumu, 2009. gada 8. augustā, kopā ar Jāni Vērmani, izmērījām ne vien eju, bet arī katru pagrabu atsevišķi. Līdz ar to, kā saka, velnam mazais pirkstiņš tika iedots un tiku nolēmis šad tad ziedot pa stundai no mūžības lai apsekotu visus Līgatnes pagrabus. Tāpat „parakņājos” ko par tiem varu uzzināt no sava mājas arhīva un veco strādnieku atmiņu pierakstiem un kas „aizķēries” paša galvā. Tad arī atskārtu, ka pirmie Līgatnes pagrabi, kas izcirsti ap 1770. gadu, tūliņ būs 240 gadu veci un pēdējie izcirsti 1973. - 74. gadā, tātad ap 200 gadu vēlāk, t.i., paliek 35 gadi kopš izcirsti pēdējie pagrabi."

Līgatnes alu un pagrabu apmeklējums tūristiem pieejams tikai gida pavadībā!
Tālr.: +371 64153169